Kā jau lielai daļai pedagogu, arī mums vienas no lielākajām bailēm ir tā saucamās grūtās sarunas, kas ir neizbēgami jāveic, lai visu bērnu attīstība būtu pēc iespējas veiksmīgāka. Un grūtās sarunas mūsu izpratnē ir tās, kas pirmajā mirklī spēj būt satraucošas vecākiem, jo tās paredz kādas noteiktas informācijas par savu bērnu uzņemšanu, kā arī tālāko darbību veikšanu. Mūsu atkājums ir vienkāršs – ja esam ieguvušas pilnīgu vecāku uzticību ikdienā, tad vecākiem būs krietni vieglāk mums uzticēties arī grūtajās sarunās. Ar to arī dalījāmies Ogres novada konferencē “IEraugi, IEdvesmo, IEsaisti.” .
Kā iegūt vecāku uzticību? Protams, bērni pirmsskolas iestādē ir drošībā, par to mēs, pedagogi, rupējamies. Bērni tiek nodrošināti ar nepieciešamo – akadēmisko zināšanu apguvi, drošu vidi. Tas ir mūsu pamatdarbs, tomēr mums abām vienmēr ir sajūta, ka mēs bērniem varam sniegt kaut ko vairāk par šīm pamatprasībām, ko paredz mūsu amats. Kā piemēru varam minēt mūsu Zinību dienas svinības. Katru gadu Zinību dienai mēs izdomājam īpašu tēmu. Visas dienas aktivitātes, grupas noformējums un pat mūsu pašu tērps tiek pieskaņots šai tēmai. Ar pašreiz audzināmo grupu mums ir bijusi spožās nākotnes zinību diena, zināšanu džungļi un pludmales ballīte grupā ar īstām pludmales smiltīm. Esam vedušas 31. augustā katram bērnam uz mājām (iepriekš ar vecākiem saskaņojot) drosmes eliksīru, lai pēc garajām vasaras brīvdienām bērniem samazinātu trauksmi, atgriežoties grupā. Vismaz reizi mēnesī cenšamies bērnus pārsteigt ar kādām radošām un jautrām neikdienišķām aktivitātēm, piemēram, nevis ierasto zoodārza apmeklējumu, bet zoodārza iemītnieku ciemošanos pie bērniem grupā vai meditāciju mežā. Mēs patiešām ticam, ka tieši mūsu abu sadarbība un neliela uzdrīkstēšanās ir tas, kas palīdz atrast neparastus ceļus, lai vecāki mums uzticētos jau no pirmajām dienām.
Pirms sākās mūsu sadarbība, mēs strādājām ar citām kolēģēm, bet aizvietošanu, dekrēta atvaļinājumu un dažu rotāciju rezultātā mēs – Liene, Lauma un mūsu palīgs Ilze – sākām kopā strādāt. Tā kā bijām jau iepriekš kopā strādājušas neilgu laika periodu, nu priecājāmies par tieši šādas komandas izveidošanos. Bijām jau uzbūrušas sev sajūtu, ka mums ir izcilā komanda! Nostrādājot pirmo darba dienu kopā, šī sajūta ātri izzuda. Jutām, ka diena ir bijusi grūta, saspīlēta un haotiska. Abas klusībā jutām vilšanos. Vienai traucēja otras ārkārtīgi skaļā balss, radās sajūta, ka bērni nespēj viņu nevienā mirklī sadzirdēt, ja blakus mācību centrā runā tik skaļi. Savukārt otrai bija nedaudz grūti aprast ar radošo nekārtību, kas rodas mācību procesa laikā… Tas, ko mēs varējām darīt, – doties pie citiem kolēģiem un sagaidīt kādu atbalstu no tiem. Taču mēs izvēlējāmies citu ceļu – viena otrai izstāstīt, kā jūtamies, kas traucē, kas patīk. Mūsu pārliecība ir tāda, ka nekas kolēģu sadarbību nesaindē vairāk kā savu grupas problēmu apspriešana ar citiem kolēģiem. Šāda saruna nepiespiestā gaisotnē, ārpus darba laika palīdzēja radīt uzticību vienai pret otru. Tika izrunātas gan ekspektācijas saistībā ar bērnu audzināšanu, jo tas tomēr ir svarīgākais mērķis šajā darbā, gan robežu noteikšanu. Tad, kad viss bija izrunāts un tapis skaidrs, jutām, ka dienās, kad ar bērniem strādā tikai viena no mums, jo otrai ir brīvdiena, grupā viss notiks pēc plāna, kādā vēlamies strādāt abas. Šī uzticība dienu no dienas, gadu no gada ir veicinājusi pārrunāt visu grupā notiekošo – sarunas ar vecākiem, vecāku vēlmes, dažādās situācijas, kas dienas laikā notikušas ar bērniem, lēmumus pieņemot kopā, nevis vienpersoniski.
Mūsu pamata uzdevums – pret grupas bērniem izturamies tā, kā vēlamies, lai izturas pret mūsu personīgajiem bērniem. Un te parādās arī mūsu vienotais domu gājiens saistībā ar dažādām idejām, kā mācīt un iepriecināt grupas bērnus. Lai gan valda uzskats, ka kopīgas vecāku un skolotāju whatsapp grupas nav ieteicamas, jo šī vide iespējami var vairot savstarpēju konfliktu risināšanu starp vecākiem, tomēr mums šāda grupa pastāv (arī tajā esam skaidri izrunājuši ar vecākiem šīs grupas lietošanas noteikumus). Šo platformu izmantojam kā iespēju – bieži veicam aptaujas, lai noskaidrotu vecāku vēlmes, ļaujot viņiem izvēlēties kādu no mūsu piedāvātajiem variantiem. Šādā veidā tomēr paliekam kontrolē pār to, ko darīsim, vienlaikus dodot vecākiem izvēles iespēju. Tāpat arī izjautājam vecākus par viņiem ērtiem laikiem vecāku sapulcēm. Jo mums ir svarīgi, ka vecāku sapulci apmeklē pēc iespējas lielāks vecāku skaits. Nereti šajā whatsapp grupā ievietojam arī dažas bildes no dienā notiekošā, tādā veidā iegūstot atgriezenisko saiti. Pēc tās jūtam – Pēterīša (vārds mainīts) vecākiem ne pārāk patīk šādas aktivitātes, kamēr Zanītes (vārds mainīts) vecāki priecājas par to. Turpmāk ņemam vērā vecāku reakcijas – arī tas vairo uzticību starp mums un vecākiem.
Ar kolēģi abas esam sapratušas, ka šajā darbā nekas nav neiespējams un ikviena ideja ir īstenojama, ja jūtam atbalstu. Atbalstu saņemam gan viena no otras, gan no vadības, gan no kolēģiem, un, mūsuprāt, to iemācās arī mūsu bērni – nekas nav neiespējams, ja tevi atbalsta un tev tic. Iespējams, ka Tev, kas šo visu lasa, liekas – nē, nu mana kolēģe nav tā, ar kuru ir iespējams kaut ko sarunāt, vai tieši pretēji – nē, mana kolēģe jau sen kā pārkāpusi visas robežas ar savām “trakajām” idejām. Tad šādā gadījumā gribam Tevi mudināt uz sarunu. Sarunas ir svarīgas. Mēs mācām bērniem problēmsituācijas risināt ar vārdiem, un mums pašām jāiemācās to darīt attiecībās ar savu kolēģi. Jāiemācās sadzirdēt, jāiemācās uzklausīt un jāiemācās arī izskaidrot, kā jūtamies.
Mūsu grupā ir izveidota anonīmo ieteikumu kastīte, kurā vecāki var ievietot savus ieteikumus, novērojumus, kritiku. Ļaujam vecākiem izpausties anonīmi, jo tā varam sagaidīt lielāku atklātību. Vecāki, gluži tāpat kā bērni, ir dažādi. Viens ir drošāks, cits noslēgtāks, bet ikkatrs vecāks vēlas, lai viņa bērns justos labi. Mēs ticam – ja spēsim sastrādāties mēs pašas mūsu komandā, ja spēsim sastrādāties ar vecākiem kā komanda, tad ieguvējs vienmēr būs tieši bērns.
Rakstu sagatavoja Ķeguma pirmsskolas izglītības iestādes “Gaismiņa” skolotājas Liene Viļuma un Lauma Gaile
